Debesis un elle.
Posted: Tue May 16, 2023 8:08 am
Kāds vīrs un viņa suns gāja pa ceļu.
Kad viņi gāja tuvu milzīgam kokam, viņus abus pārsteidza zibens.
Taču vīrietis nepamanīja, ka viņi jau ir pametuši šo pasauli, un turpināja klaiņot kopā ar savu dzīvnieku.
"Dažreiz mirušajiem ir nepieciešams laiks, lai apzinātos savu jauno situāciju..."
Pārgājiens bija ļoti garš, veda kalnā un lejup, saule dedzināja, un viņi bija sviedraini un izslāpuši. Kādā ceļa līkumā viņi ieraudzīja skaistus marmora vārtus, kas veda uz zeltā bruģētu laukumu, kura vidū atradās strūklaka, no kuras tecēja kristāldzidrs ūdens.
Ceļinieks vērsās pie vīra, kas sargāja vārtus.
"Labdien!"
"Labu dienu," atbildēja sargs.
"Šī ir skaista vieta, kā tā saucas?"
"Šeit ir debesis."
"Cik labi, ka esam nonākuši debesīs, jo esam ļoti izslāpuši."
"Esiet laipni aicināti ienākt un dzert tik daudz ūdens, cik vēlaties," sacīja sargs, rādīdams uz akas pusi.
"Arī mans suns ir izslāpis."
"Man žēl," sacīja sargs.
"Dzīvniekiem ieeja nav atļauta."
Vīrietis bija vīlies, jo slāpes bija lielas, taču viņš negribēja dzert viens pats.
Viņš pateicās sargam un devās tālāk.
Ilgi klīstot kalnā, viņi nonāca pie vietas ar veciem vārtiem, kas pavērās uz kokiem klātu, blietētu ceļu.
Viena koka ēnā gulēja vīrs ar cepuri, kas bija iebāzta pie pieres, šķietami aizmidzis.
"Labdien," sacīja gājējs.
Vīrs mājienam ar galvu.
"Mēs ar suni esam ļoti izslāpuši."
"Tur starp akmeņiem ir avots," teica vīrietis, norādot uz vietu.
"Jūs varat dzert, kā vēlaties."
Cilvēks un suns devās pie avota un remdēja slāpes.
Ceļinieks vēlreiz pateicās.
"Nāciet atkal, kad vēlēsieties," atbildēja vīrs.
"Starp citu, kā sauc šo vietu?"
"Debesis."
"Debesis?
Bet sargs pie marmora vārtiem man teica, ka tur ir debesis."
"Tās nebija debesis, tā bija elle."
Ceļinieks bija apjucis.
"Jums vajadzētu aizliegt viņiem lietot jūsu vārdu! Šī nepatiesā informācija radīs lielu apjukumu!"
"Pilnīgi noteikti nē. Patiesībā viņi mums dara lielu pakalpojumu. Jo tur paliek visi tie, kam izdodas pamest savus labākos draugus," viņam atbildēja sargs.
