Budisms
1.
Gautama Buda māca, ka dzīve ir radīta atkarībā. Ja tas tā ir, tad mēs skatāmies uz koku. Vēlme - un centieni šo vēlmi īstenot - ļauj sēklai augt un plaukt, līdz tā uzplaukst pilnā augumā. Buda māca, ka šī vēlme, šie dzinējspēki rodas no nezināšanas. Un viņš māca, ka šī nezināšana ir visas dzīvības izcelsme. No tās rodas visi pārējie turpmākie cēloņi (kas savukārt ir sekas), līdz dzīve atkal pāriet. Savukārt "rašanās atkarībā" (pratitya-samutpada, sanskritu val.) ķēdi var attiecināt uz visu dzīvi; tā nav attiecināma tikai uz cilvēka eksistenci. Taču, ja atgriežamies pie šīs ķēdes pirmsākumiem, pie nezināšanas, varam uzdot sev jautājumu, no kā atkal rodas šī ķēde. Gautama Buda citur māca, ka cilvēka prāts nespēj iedomāties galīgo bezcēloņsakarību (šeit varētu jautāt, vai arī sekas bez sekām nav neiedomājamas), taču viņš nesaka, ka šī galīgā bezcēloņsakarība nepastāv. Tikai mūsu iztēle ir pārāk ierobežota, lai to uztvertu vai radītu prātā. Nu, es domāju, ka šī pēdējā bezcēloniskā cēloņa, visaptverošā cēloņa vārds ir Dievs.
2.
Mēs, būtnes, kas esam radība, atrodam mieru, ejot praktisku iecietības ceļu. Mahatmas Gandija nevardarbības (ahimsa) ceļš man nenozīmē to, ka cilvēks bez sirdsapziņas pārbaudes padara otra viedokli par savu, bet gan to, ka - uzticoties Budas vārdam par pareizo uzskatu - atzīšana tiek meklēta sevī. Otrs var atzīt patiesību, kas ir citāda nekā mēs paši; šeit iecietības un labdarības principi nosaka, ka mums jācenšas dalīties, nedominējot, t. i., nevis dominēt pār otru, bet gan mēģināt viņu pārliecināt izvēlēties mīlestības ceļu. Bet kas ir mīlestības ceļš?
Mēs, būtnes, kas esam radība, atrodam mieru, ejot praktisku iecietības ceļu. Mahatmas Gandija nevardarbības (ahimsa) ceļš man nenozīmē to, ka cilvēks bez sirdsapziņas pārbaudes padara otra viedokli par savu, bet gan to, ka - uzticoties Budas vārdam par pareizo uzskatu - atzīšana tiek meklēta sevī. Otrs var atzīt patiesību, kas ir citāda nekā mēs paši; šeit iecietības un labdarības principi nosaka, ka mums jācenšas dalīties, nedominējot, t. i., nevis dominēt pār otru, bet gan mēģināt viņu pārliecināt izvēlēties mīlestības ceļu. Bet kas ir mīlestības ceļš?Praktisks veids, kā dzīvot mīlestību, ir novietot sevi citu vidū. Tas nenozīmē pārspīlēt otru; drīzāk tas nozīmē atzīt, ka sava izziņa vienmēr ir ierobežota izziņa - kā Gandijs savai autobiogrāfijai devis nosaukumu: Eksperimenti ar patiesību. Mēs varam būt brīvi savos centienos eksperimentēt ar patiesību, nevis uzskatīt savus starpposmus vai rezultātus par patiesību kā tādu.
3.
Ar apzinātību mazajā, tas ir, ar apzinātību par tām lietām, kas ar tevi notiek tagadnē, ar izziņas dāvanu, ko veido emocijas un attiecība, tev ir iespēja nākotnē rīkoties Dievam tīkamāk, ņemot vērā to, ko esi iemācījies tagadnē. Tas ir viens no iespējamiem mācīšanās procesiem. Tātad šķietamā "kļūda" tagadnē ir rūpes par nākotni. Tomēr tas darbojas tikai tad, ja tiek piemērots budisma apzinātības motīvs. Apzinātība ir tikai cits vārds, kas apzīmē cilvēka prāta pieķeršanos šeit un tagad. Prāta šeit un tagad nozīmē - kā mindfulness motīvs - ideju par saasinātu apziņu. Šīs kontemplācijas mērķis ir "Es esmu" atpazīšana.
