AwareNess
1.
cilvēka prāts ir kā ezers. Katrai informācijai, kas mūs sasniedz, ir sekas. Mēs uztveram kādu domu, apstrādājam to, ievietojam atmiņā un skatāmies uz to ar savu zemapziņu. Šīs zemapziņas apceres rezultāts atspoguļojas mūsu apziņā. Kad kāds iemet akmeni ezerā, akmens nokrīt ezera dibenā. Par akmeni liecina tikai viļņi uz ūdens virsmas. Tātad cēlonis (akmens) iekrīt zemapziņā, bet sekas (viļņošanās) atspoguļojas apziņā. Kad ezera dibenā sakrājas pietiekami daudz akmeņu, virszemes ūdens pārplūdina krastus. Ja cilvēks vēlas no tā izvairīties, ir nepieciešams ezeru padziļināt. Tāpēc mums ir jācenšas padziļināt savu ezeru - zemapziņu.
2.
Mūsu priekšstati nosaka mūsu uztveri. Mūsu uztveri nosaka maņu iespaidi. Vai nebūtu gudri, ja mēs atvērtu savu apziņu un nesekotu Jēzus mācekļa Toma piemēram, kurš neticēja, kamēr neredzēja?
3.
Kas tikai "grib būt", tas "nav". Mūsu apziņai ir jābūt vērstai uz sekošanu atziņai tagadnē. Tas nenozīmē atsvešināšanos no vakardienas, šodienas un rītdienas kā izziņas objektiem, bet gan koncentrēšanos uz attiecīgo pagaidu stāvokli.
Līdz ar to mums nevajadzētu noliegt savu pagātni un necerēt uz nākotni (jo īpaši tāpēc, ka nākotni mēs veidojam brīvi, neatkarīgi un patiesu vai radušos no mūsu pašpieredzes), bet gan raudzīties uz atpazīšanu šeit un tagad.
Praktiski tas nozīmē: izvairīties no cerībām un bailēm.
