

Illusion
Lai šādu meditāciju lasa un izjūt lēni
Es un mani esam ilūzijas. Un tomēr visos mums nozīmīgajos teikumos ir šie vārdi.
Vai es eksistēju? Vai es eksistēju? Vai es esmu?
Kad es skatos uz sevi, reducējot sevi līdz savai fiziskajai būtībai, es atpazīstu eksistējošu sevi. Bet, ja es mēģinu ielūkoties aiz burvju spoguļa un koncentrēju uzmanību uz iekšpusi, es nevaru atklāt "es". Tad es redzu vielu, no kuras ir radīta mana visdziļākā būtība - bet vai es sastāvu no šīs vielas?
Miesiskums ir māja, dvēseles templis. Tas ir transportlīdzeklis, kas ļauj piedzīvot ceļojumus fiziskajā dimensijā. Mūsdienu izpratnē - nekas vairāk kā "datu tērps", caur kuru mēs varam "uztvert" maņu iespaidus. Tātad ķermenis ir forma - vai tam piemīt būtība?
KAS ir tas, kam šīs sajūtas eksistē? "KAM" tās ir domātas? "KAS" vai "KAS" ir tas, kurš tos saņem? "KAS" ir iekšējais? Kāda ir tā iekšējā būtība, kas liek mums izjust, ka mēs "Esam"?
Vai es sapņoju savu būtību? Vai es esmu sapņots? "KAS"? KĀ? KAS - ES - ESMU - ES ????
Pārejošumā nevar būt mūžības. Mūžībā nevar būt īslaicības. Nevar būt nekas absolūts, un tāpat arī nekas relatīvs. Uztveres pamatā ir iztēle, un iztēle dreifē ilūziju vējā. Izziņas burvība ir nederīga visas ilūzijas priekšā. Ilūzija nav ne meli, ne patiesība, bet bezķermeniska. Bezbūtība nav nekas cits kā tukšums. Tā es atpazīstu pasauli - redzot, ka tās nav. Maldināšana - dzīve ir maldināšana.
Bet, ja "dzīve" ir viena no neskaitāmajām iespējamajām ilūzijām, vai ir kāda patiesība, kas pastāv? Vai ir patiesība, kas ir ārpus visa pārejošā? Vai mana būtība var izkļūt no dziļā maldības un ilūziju okeāna?
Nekas nav PATIESĪBA. PATIESĪBA ir NEKAS. Viss ir nekas.

